Tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet jā, Dogger salas projekts ir reāls: mākslīga sala Ziemeļjūra, bet kam?
Dogger sala ir skaidrs mērķis: tas varētu piegādāt atjaunojamo enerģiju 80 miljoniem cilvēku Eiropa in 2050.
Eiropa plāno uzbūvēt mākslīgu salu (Dogger Island) ar ostu un lidostu, kas paredzēta kā centrs lieliem jūras vēja parkiem, kas apgādās atjaunojamo enerģiju 80 miljoniem cilvēku.
6,5 kvadrātkilometru lielā sala savāktu enerģiju no tūkstošiem cilvēku jaunas vēja turbīnas kuri vēlas uzstādīt ārzonas.
Alemania strādā ar Nīderlande y Dinamarca plānot un uzbūvēt jauno salu, kas piegādās enerģiju Melnkalnes ziemeļrietumu valstīm Eiropa.
Sala būtu savienota ar Lielbritānija, Noruega, Nīderlande, Alemania, Dinamarca y Beļģija un būvētu uz Dogger salas Ziemeļjūrā.
Paredzams, ka salā būs saules enerģijas stacijas, lai iegūtu maksimālu jaudu. Tam būs arī osta un piestātne atvieglotu piekļuvi.
Pārskati liecina, ka projekts būs sarežģītsPiemēram, mākslīgās salas pamatu būvniecība pēc pirmajām aplēsēm izmaksās aptuveni 1,35 miljardus eiro.
Projekts, kas šķiet mazliet traks, bet, ja tas tiek īstenots, varētu lētināt vēja enerģija, kas ražota jūrā.
Ziemeļjūrā ir lielāks un stabilāks vēja ātrums, nekā to piedzīvoja sauszemes vēja parki, un saules stacijas nodrošinās enerģiju, neaizņemot nevienu zemes platību, ko varētu izmantot mājokļiem vai lauksaimniecībai.
Uzņēmums saka, ka ideja par salu radās, atbildot uz Eiropas Savienības nepieciešamību apkarot klimata pārmaiņas. Atjaunojamā enerģija būs galvenais šo mērķu sasniegšanā un ka būs nepieciešama gan saule, gan vējš, lai nodrošinātu pastāvīgu enerģijas līmeni katrā sezonā. Vasaras mēneši nesīs vairāk saules, savukārt aukstākie mēneši vairāk vēja.
Saskaņā ar Dānijas enerģētikas uzņēmuma Ererginet direktora Glara Nilsena teikto: “Mums, kuriem ir atbildība par saražotās elektroenerģijas transportēšanu vēja turbīnām atpakaļ uz sauszemes (Dogger Island), un patērētājiem pastāvīgi jācenšas un jāpārliecinās, ka cena turpina kristies.
Lielākais jūras vēja parks pasaulē
Lielākais jūras vēja parks atrodas Kentas (Anglija) piekrastē. Neskatoties uz lielāko parku, tā virzītāji plāno palielināt tā jaudu līdz 870 MW otrajā posmā gaida apstiprinājumu.
Pēc četru gadu ilgas celtniecības un vairāk nekā EUR ieguldījumiem 2.200 millones eiro, parku veido 175 Vestas SWT vēja turbīnas, Tie sniedzas līdz jūrai, aizņemot aptuveni 100 kvadrātkilometru lielu platību 20 kilometru attālumā no Kentas krasta, uz dienvidaustrumiem no Anglijas.
Vidēji 450 kilometri zemūdens kabeļi un divas ārzonas apakšstacijas, kas centralizē vēja turbīnu radīto enerģiju, pirms to transportē uz zemi iekšpusē.
Vēja turbīnu montāža
Katras vēja turbīnas uzstādīšanai jūrā ir nepieciešams uzbūvēt regulāru pāļu sietu, kas pielāgots jūras dibena īpašajām īpašībām, ar dziļumu, kas atkarībā no gadījuma svārstās no 5 līdz 25 metriem. Šie balsti ļauj pacelt katru no turbīnām Vestas SWT-3.6MW-120 virs jūras līmeņa, un, no otras puses, darbojas kā pamats, lai nodotu tā svaru līdz 225 tonnas uz zemi.
Katras no 175 vēja turbīnām augstums ir 147 metro, 90 metro rotora diametrs un lāpstiņas garums 58,5 metro. Katras no tām radītās enerģijas transportēšanai ir 210 km zemūdens kabeļa, kas savieno katru turbīnu ar divām piekrastes apakšstacijām, un tās savukārt savienojas ar Kleve kalns uz sausas zemes cauri 4 kabeļi ar 150 kV kas sasniedz 220 km garuma.
Saskaņā ar projektu virzītāju aplēsēm 2012. gadā līdz šim pastāvošais jūras vēja parks piegādāja apmēram a 1,5% no elektrības, bet sagaidāms, ka līdz ar Londonas Array šis skaitlis pieaugs virs 5% tādējādi izvairoties no 925.000 tonnas gada CO2.
Vēja enerģijas atzīšana par vienu no vismazāk piesārņojošajām un drošākajām Eiropas enerģētikas vidē sāk spēlēt nozīmīgu lomu atjaunojamās enerģijas ražošanā pasaules mērogā. Jūras vēja gadījumā turbīnu radītajai enerģijai ir mazāka ietekme uz vide, nav nepieciešama izgāšana vai zemes pārvietošana, un tas atrodas ārzonā, tam ir ietekme mazāk agresīva attiecībā uz faunu un veģetāciju salīdzinājumā ar parasto vēju.
Turpmākā paplašināšanās
Londonas masīvs ir pārsniedzis vēja parka cerības Lielā Gabarda, infrastruktūra, kas atrodas tajā pašā apgabalā, kurai līdz šim piederēja lielākā jūras vēja parks pasaulē ar uzstādīto jaudu 500 MW. Bet tas vēl nav viss.
Ar domu turpināt vadīt iespaidīgās sacīkstes jūras vējā, ko uzņēmusies Apvienotā Karaliste, Londonas masīva virzītāji tagad plāno paplašināt savu jaudu no pašreizējā 630 MW uz 870. Šis otrais posms gaida dažādu kompetento iestāžu apstiprinājumu, taču tas konsolidētu šo vēja parku kā lielāko, kāds jebkad uzbūvēts. Šajā 2017. gadā mums būs atbilde?