L biodegviela Tie ir degviela, ko iegūst no augu vai dzīvnieku biomasas. Šīs degvielas tiek reklamētas kā ilgtspējīgāks enerģijas risinājums salīdzinājumā ar tradicionālo fosilo kurināmo. Pēc izcelsmes tās iedala trīs paaudzēs, lai gan tiek runāts arī par ceturto, kas atrodas izstrādes fāzē.
Pirmās paaudzes biodegviela
L pirmās paaudzes biodegviela Tie bija pirmie, kas tika izstrādāti un tiek ražoti no pārtikas kultūrām. Tas galvenokārt ietver kukurūzu, cukurniedres, sojas pupas un citas lauksaimniecības kultūras, kuras izmanto arī cilvēku vai dzīvnieku pārtikā. Šīs visizplatītākās biodegvielas ir bioetanols un biodīzeļdegviela.
ASV un Brazīlija ir galvenie šāda veida biodegvielas ražotāji. Bioetanola ražošanai viņi galvenokārt izmanto kukurūzu un cukurniedres, savukārt Eiropa sliecas uz tādu kultūru izmantošanu kā kvieši un bietes. Šīs paaudzes biodegviela rada bažas, jo lauksaimniecības zemes izmantošana paredzēts pārtikas ražošanai, kas varētu radīt pārtikas nepietiekamība un ietekmēt preču cenas.
Bioetanola gadījumā galaproduktā, kas iegūts gan no pārtikas kultūraugiem, gan cita veida izejvielām, nav būtisku ķīmisku atšķirību. Taču pirmās paaudzes bioetanola ražošana ir ekonomiskāka, jo to ražo no jau pieejamiem resursiem, piemēram, kukurūzas un cukurniedrēm.
Biodīzeļdegviela Pirmā paaudze galvenokārt tiek ražota no augu eļļām (piemēram, sojas vai palmu eļļas) vai dzīvnieku taukiem. Visizplatītākais process ir pāresterifikācija, kas, ekstrahējot glicerīnu, pārvērš triglicerīdus biodīzeļdegvielā.
Diemžēl ilgtermiņā šāda veida biodegviela netiek uzskatīta par ilgtspējīgu risinājumu vairāku iemeslu dēļ. Lauksaimniecības zemes intensīva izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai var radīt nopietnas vides problēmas, piemēram, mežu izciršanu vai augsnes barības vielu samazināšanos. Savukārt klimata pārmaiņas ietekmē ražu, apgrūtinot šāda veida biodegvielas ilgtspējību plašā mērogā.
Otrās paaudzes biodegviela
L otrās paaudzes biodegvielas Viņi cenšas pārvarēt pirmās paaudzes biodegvielu radītos vides un sociālos ierobežojumus. Tie tiek ražoti no organiskie atkritumi vai nepārtikas materiāli, piemēram, labības atliekas, meža atliekas vai jau lietotas eļļas. Šīs biodegvielas palīdz samazināt spiedienu uz lauksaimniecības zemi un ļauj izmantot atkritumus, kas citādi tiktu uzskatīti par nederīgiem.
Šīs kategorijas biodīzeli var iegūt no pārstrādātām eļļām, piemēram, lietotas cepamās eļļas, padarot šāda veida biodegvielu daudz ilgtspējīgāku. Turklāt ražošana biogāze, tāpat kā metānu, var iegūt organisko atkritumu anaerobās pārstrādes ceļā.
Trešās paaudzes biodegviela
L trešās paaudzes biodegvielas tiek iegūti galvenokārt no aļģes, kas spēj saražot lielu daudzumu lipīdu - vairāk nekā 50% no to svara. Šos lipīdus var pārveidot par biodīzeļdegvielu, izmantojot procesus, kas ir līdzīgi tiem, ko izmanto ar augu eļļām. Lai gan aļģu biodegviela vēl netiek ražota plašā mērogā, tā ir daudzsološs risinājums to augstās ražošanas efektivitātes un zemās ietekmes uz lauksaimniecības zemes izmantošanu dēļ.
Aļģes var augt lauksaimniecībai nepiemērotā zemē un nekonkurē ar pārtikas kultūrām. Paredzams, ka nākotnē šāda veida biodegvielai būs galvenā loma enerģijas pārejā uz tīrākiem un ilgtspējīgākiem avotiem.
Svarīgums un nākotnes izaicinājumi
Lai gan biodegvielas piedāvājums alternatīva fosilajam kurināmajam, ir ļoti svarīgi ņemt vērā tā ražošanas un izmantošanas ilgtermiņa ietekmi. Jo īpaši pirmās paaudzes biodegviela joprojām ir dilemma starp pārtikas nodrošinājumu un globālā enerģijas pieprasījuma apmierināšanu.
ANO ir paudusi bažas par pirmās paaudzes biodegvielu ietekmi uz pasaules uzturu, iesakot valstīm koncentrēties uz progresīvu biodegvielu attīstību. Attīstoties tehnoloģijām, otrās un trešās paaudzes biodegvielas kļūs par primārajām iespējām ilgtspējīgas un efektīvas enerģijas ražošanas nodrošināšanai.
Tomēr klimata pārmaiņas ir vēl viens svarīgs mainīgais šajā vienādojumā. Sausums, pārtuksnešošanās un citi ekstremāli klimata notikumi ietekmē globālo lauksaimniecisko ražošanu, tāpēc intensīvas audzēšanas piespiešana pirmās paaudzes biodegvielas ražošanai varētu pasliktināt esošās vides problēmas.
Īsāk sakot, biodegvielai ir jābūt daļai no plašākas enerģijas pārejas, kas ietver citus atjaunojamās enerģijas veidus, piemēram, saules vai vēja enerģiju. Galīgais risinājums ir atrast līdzsvaru starp enerģijas ražošanu un dabas un pārtikas resursu aizsardzību. Tā kā tehnoloģija turpina attīstīties, otrās un trešās paaudzes biodegvielas sola ilgtspējīgāku enerģētikas nākotni.